Grieķija—> Latvija

Noteikti visiem jau nav zinams, kad es jau trīs nedēļas dzīvojos pa Latviju. Bet tomēr sākšu ar to, kā pavadīju savas pēdējās dienas Atēnās ar saviem mīļajiem un tuvākajiem cilvēkiem:

Pēdējās dienas ko pavadīju Atēnās bija visai interesantas emociju ziņā. Nevēlējos braukt prom, gribējās ļoti tur palikt, jo zināju, kad man ļoti pietrūks mans puisis, draudzenes un pašas pilsētas, bet es arī gribēju ļoti braukt pie savas ģimenes, jo sen, sen nebiju redzējusi viņus. Abus vecākus pēdējo reizi redzēju pagājušajā augustā un māsu redzēju janvārī, tomēr tālums, kas šķīra mūs visus bija pietiekami liels, lai nevarētu doties biežāk apciemot. Tā, es savās siltajās Atēnās, pēdējās pāris dienas pavadīju kopā ar tikai sev mīļajiem un tuvajiem cilvēkiem. Dodoties uz jaukiem kino seansiem, saulainajām pludmalēm,  gardās vakariņās un aizkustinošās bāra pasēdēšanās… Laimes izjūta, prieki, bēdas, smiekli un asaras, tādas bija manas pēdējās dienas skaistajā četru miljonu pilsētā. Pēdējā dienā ar Dorjanu dzerot kafiju un runājot sapratām, kad tāda nu ir dzīve, un ja vēlies dzīvot citā valstī, šie ilgošanās upuri ir jāness. Pavadot  mani uz lidmašīnu palikām ar cerībām, sapņiem, domām, emociju uzplūdumiem un atkal cerību, kad viss notiks tieši tā kā mēs vēlamies, bet to visu atsājam liktenim, sirdsbalsij, lai tie izlemj, kāda tad nu būs tā nākotne.

Ielidojot Rīgas lidostā un izkāpjot ārā no lidmašīnas uzreiz sajutu, kāds mitrs gaiss ir Latvijā. Bet cik es biju priecīga ieraugot visu savu ģimenīti vienkopus, tāds prieks un laime visus satikt. Izčamājāmies pa Rīgas lidostu, devāmies uz māšīnu un pa taisno devāmies mājās. Uz jaunajām mājām, kuras nekad savā mūžā nebiju redzējusi, tikai fotogrāfijās. Mājās jau sagaidīja abi foršie suņuki, mantu krāmēšana un dāvanu dalīšana visiem. Mans plāns iepriecināt savu ģimenīti bija izdevies. Visi kopā pavakariņojām, pasēdējām un runājāmies, bija sajūta, kad mēs viens otru nebijām redzējuši tikai  nedēļu, lai vai arī  cik mīklaini tas liktos, bet tā ir.

Atkal redzēšanās prieki pavada visu laiku – satiku omīti un draugus, gan no iepriekšējās dzīvesvietas, gan no vidusskolas, augstskolas, gan citus paziņas… Tik jauki visus satikt atkal, saulainajā vasarā. Pie manis arī atbrauca Līviņa, ar kuru es iepazinos tāl tālajā Francijā, un atkal satikšanās bija varen jauka. Esmu jau atradusi darbiņu, vai arī drīzāk, es eju viniem palīgā, jo uz kafeijnīcu mazā ciematiņā ir grūti atrast labus darbiniekus, bet par cik es labi pazīstu visus tur strādājošos, tā nu pa nedēļas nogalēm nedaudz piestrādāju. Savas dienas pavadu dzīvojoties vairākārt pa Jūrmalu, Rīgu un Lapmežciemu.

Pabiju arī Zvejnieksvētkos Lapmežciemā. Devos vairāk spontāna lēmmuma vadīta un nenožēloju to, kaut gan bija viss kā meksikānu seriālā- ar smiekliem un asarām, labu mūziku un lieliem ļaužu bariem. Satiku savu vecos klasesbiedrus no pamatskolas, draugus. Dažas personības bija ļoti jauki satikt, bet dažus – pretēji, ne visai patīkami. Un nedēļu iepriekš ar māsu bijām aizbraukušas arī uz Jomas ielas svētkiem Majoros, pavisam citāds pasākums, bet galvenais ar māsu pavadīt labi daudz laiku, jo kas to zin, kur es drīz došos…

Kā Jums šķiet, vai manam blogam Turpinājums Būs… Pēc pašreizējās situācijas šķiet… Es pat īsti nezinu, bet apsveru savas iespējas, šie divi mēneši lidz vasaras beigām ir domāti, lai sakopotu domas un izdomātu, ko tālāk darīt, bet noteikti par to ziņošu… īsti pat nezinu vai ir vērts rakstīt savus Latvijas piedzīvojumus ?! Pie Latvijas dzīves jau visi esam pieraduši, bet ja nu top kāds spilgts notikums, ceļojums vai domu uzplaiksnījums noteikti, tas tiks šeit publicēts…

Lai Jums visiem saulaina un silta vasara …..

P.s. Nebija man interneta piekļuves, tādēļ tieši sodien tikai mans ieraksts tiek publicēts..