Pornic

Neliela daļa no Paradīzes

Mana pirmā reize kad es nokļuvu pie okeāna bija 2011. gada pēdējā jūlija dienā. Brauciens bija izdomāts pēdējā mirklī, jo ļoti noilgojos pēc plaša ūdens daudzuma, jo Latvijā dzīvoju pie jūras.

Agrā svētdienas rītā devos uz vilciena staciju, kurā braucu divas stundas līdz kamēr nokļuvu skaistā pilsētiņā, Pornic, okeāna krastā. Diena bija saulaina un karsta, bet vēsais okeāna vējš nedaudz atvēsināja. Dodoties cauri kalnainajai pilsētiņai atradu jauku, smilšainu pludmali, kurā nebija daudz cilvēku. Pludmalē bija sastopamas jūras zvaigznes, kuras mazie bērneļi meklēja, pie akmeņiem pieaugušas mīdijas un citas jūras zāles. Pusdienas paēdu turpat pludmalē, kur ēdu bageti ar kazas sieru un olīvām. Pasauļojos un pabradāju pa ūdeni, tik vien kā dažas stundas, bet saule manu ādu jau jūtami bija apdedzinājusi. Tādēļ devos atpakaļ uz pilsētu, kur notika svētki ar mūziku, atrakcijām un lielo ēšanu. Atradu jauku Creperie, kur vakariņās baudīju gardo pankūku ar banāniem un ar brendija mērci. Pēc pusdienām atkal izmetu mazu loku gar klinšaino okeānu un devos jau atpakaļ uz vilciena staciju, lai nokļūtu mājās…

This slideshow requires JavaScript.

Advertisements