Paris

Parīze – šarms, romantisms, neaizmirstami skati, iespaidīgas ēkas, ar trim dienām par maz…

Parīze man bija tuva, bet tāla vieta. Dēļ dārgajām vilciena biļetēm, kārtīgi uz Parīzi aizbraucu tik vienreiz. Man bija trīs lieliskas dienas, kur mana Francijas draudzene, izrādīja Parīzi trīs dienu laikā, kas protams bija par maz, bet tomēr jauno 2012. gadu es sagaidīju Parīzē ….

Kad ierados Parīzē satikos ar Agathi un tālāk devāmies ar metro uz mūsu turpmāko dzīvesvietu. Nolikām mantas, nedaudz iestiprinājāmies un devāmies uz pirmo apskates vietu. Diena bija saulaina, bet ļoti vēsa, bez šallītes nevarēja iztikt. Visur, visur bija tūristi – franču valodu praktiski nekur nedzirdēju – tik vien angļu un krievu valoda piepildīja visu Parīzi.  Pirmais ko devāmies apskatīties bija Triumfa arka. Par cik tas bija pirmais, ko redzēju, no filmām redzētajos skatos, sajūtas bija foršas – un varu teikt;” Es šeit arī esmu bijusi !” 😀 . Nedauz pagrozijāmies pie Triumfa arkas, devāmies nelielā pastaigā pa Elizejas laukiem. Pirms brauciena likās, kad Elizejas lauki ir parks, kauns man 😀 Parīzē Elizejas lauki skaitās pasaules skaistākā un lielākā iela, uz kuras atrodas slavenu zīmolu veikali, kur iepērkas slavenības. Par cik bija Ziemassvētku laiks, vēl uz ielas atradās nelieli tirdziņi ar dažnedažādiem gardumiem. Pienākot pusdienslaikam devāmies pie Agathes māsīcas ieturēties, kā jau pieklājas franču stilā, ar aperitīvu dienas vidū. Pēc pusdienām devāmies pastaigā pa Montmartre, kura paceļas virs Parīzes ar neskaitāmām mazām ieliņām, apskatījāmies Parīzes ainavu no Montmartre augšas un mākslinieku laukumu, kur rosījās mākslinieki ar saviem esošajiem un topošajiem mākslas darbiem. Biju iztēlojusies, kad mākslinieku laukums ir lielāks, bet tas ir mazītiņš.  Atvadījāmies no Agathes māsīcas un devāmies apskatīt Moulin Rouge un pastaigāt pa Pigalle. Kad staigājām pa Pigalle bija vēl gaišs, bet iedomājos, kad naktī šī iela izskatās iespaidīgi – ar visām gaismām, kas staro apkārt. Kā arī apskatījāmies iespaidīgo celtni – Nacionālo operu un iespaidīgo galeriju Lafayette, kas vizuļoja skaistās gaismiņās. Vakara noslēgumā apskatījāmies Pompidou muzeju, bijām tik ļoti piekusušas, piecu stāvu vietā, izstaigājām  divus no tiem, kas bija saistīti ar moderno mākslu. Pēc muzeja apmeklējuma devāmies satikties ar Lusiju (mūsu foršo host meiteni) uz suši restorānu, kur gardi paēdām vakariņas. Vakaru noslēdzot ar bāra apmeklējumu un koncertu. Vakars bija vēss un domāju, kad francūži ir traki sēžot ārā pie galdiņiem malkojot vēso alu !

Nākamajā dienā kārtīgi izgulējāmies, ēdot brokastīs kruasānus un lūkojoties pa logu sapratām – visu dienu līs lietus. Šai dienai pirmais apskates objekts bija Luvras muzejs. Luvra ir ļoti iespaidīga un skaista. Tā ir tik liela un tajā ir tik daudz eksponātu, kad nostājoties pie katra mākslas darba 3 sekundes ir vajadzīgi trīs mēneši, lai apskatītu visu muzeju. Apskatījāmies slavenu mākslinieku gleznas un protams pašu svarīgāko gleznu muzejā – Monu Lizu, pie kuras tuvumā neizdevās pieiet, jo muzejā bija ļoti daudz apmeklētāju. Apskatījāmies arī nodaļu par Ēģipti un seno Grieķiju, kas man patika. Lai tiktu ārā no muzeja, mēs nedaudz apmaldījāmies. Bet laimīgas nonācām pie Starbucks, paņēmām karstās šokolādes, dzerot to un lēnā garā pastaigājot devāmies uz Parīzes simbolu – Eifeļa torni. Tūristu bija mežonīgi daudz, rindas garas, lai uzbrauktu augšā, bet man ļoti, ļoti gribējās redzēt skatu no tā. Tā nu Agathe mani pameta vienu, jo viņai negribējās stāvēt rindā uz to, bet viņa piekrita ar mani paēst  pusdienas kopā. Un tad es paliku viena. Nostāvēju rindā stundu, kas beigu beigās bija tā vērts un nebija nemaz tik traki. Kad sāku stāvēt rindā bija vēl gaišs, bet uzbraucot augšā jau redzēju naksnīgo Parīzi lietū. Skaisti, pilsēta ir varen liela, un protams es biju varen priecīga. Pēc Eifeļa torņa apskates devos pēc tējas, jo laiks ārā nebija īpaši patīkams un tad uz metro – viena, he he, devos satikties ar Agathi un Lusiju, lai dotos vakariņās pie otras Agathes māsīcas. Jauks vakars bija – ēdām gardo franču pīrāgu ar labu vīnu un protams desertā labs siers un saldējums. Un tad ar diviem metro un autobusu uz mājām čučēt…

Pēdējās dienas rītā devāmies apskatīties Parīzes dievmātes katedrāli no ārpuses un protams, kad nevarēja iztikt bez brauciena pa Sēnas upi. Ar laik apstākļiem mums nebija paveicies, lietus ik pa laikam lija, bet tas vienalga mūs neatturēja braucienam pa Sēnas upi. Man tas patika, jo labi varēja apskatīt lielās Parīzes celtnes, Luvru, Katedrāli, Eifeļa torni un protams citas celtnes. Virs Sēnas upes slejas kopā 37 tilti, viss vecāko tiltu sauc “Jaunais tilts” 🙂 . Pēc brauciena ar kuģīti devāmies uz suvenīru veikaliņu un tad pie Lusijas, lai paņemtu visu nepieciešamo Jaungada svinībām. Devāmies pie meitenes vārdā Cloe, kura strādā Luvrā. Lielisks vakars, mierīgā gaisotnē. Nobaudījām gardus ēdienus, pie kuriem piedzērām klāt gardus vīnus un īstos šampaniešus. Īstos šampaniešus puiši bija dabūjuši pa lēto. Glāzes saskandinājām divas reizes, vienu, kad Latvijā ir iestājies jaunais gads un otru, protams, kad Francijā. Patīkams vakars, bet bez salūta. Lai redzētu salūtu pie Eifeļa torņa ir jāierodas piecas stundas iepriekš, jo cilvēku tur esot daudz.

Pēc trīs dienu pavadīšanas Parīzē, nemaz negribējās braukt uz mājām, jo šī pilsēta man ļoti patīk, kaut gan tūristu ir ļoti daudz un cilvēku masas ir it visur, bet vienalga … gribās jau tagad tur atgriezties !

Bildītes, cik ir tik ir, jo Parīzē bija lietus, auksts un rociņas sala…

This slideshow requires JavaScript.

Advertisements