Francija

Pirms braucu uz Franciju, man tā asociējās ar  Parīzi, vīnu, sieru, vīnogu laukiem, gliemežu un varžu kājiņu ēšanu, beretēm un strīpainiem krekliem… Liela daļa jau taisnības ir, bet Francija ir citāda nekā mēs to iedomājamies…

Valoda. Franču valoda ir viena no skaistākajām valodām pasaulē. Tā ir cēlusies no latīņu valodas, tādēl ta ir tik sarežģīta. Bet tā tikai skaisti skan filmās un mūzikā, īstajā dzīvē tā ir pavisam cita, pat nevar saprast ar ko, lai to salīdzina. Pirmajā nedēļā, kad ierados, man sķita, kad runā krieviski, līdz kamēr kārtīgi ieklausās. Ne visi var to iemācītes un pat tie, kas iemācās Franču valodu, akcentu iegūst tikai pēc pāris gadiem. Lasot teikumu, to izrunās pavisam citādāk, nekā rakstīts, jo vārdiem beigas tiek vienkārši norautas. Un burtu ”R’, es pat vēljoprojām, to nevaru izrunāt …. Vaiijj, kā francūžiem tīk lamāties, jebkurā dzīves situācijā – uz ielas, veiklā vai mašīnā.

Sasveicināšanās. Francūži lielā mērā ir ļoti draudzīgi, bet dienvidu pusē, manuprāt tie ir vairāk draudzīgi nekā ziemeļu daļā. Dzīvojot vienā ēka – visi kaimiņi ar tevi sasvecināsies un apjautāsies kā Tev iet, kaut gan nepazīst un īsti tiem neinteresē, kā Tev iet, bet pieklājība te ir svarīga. Tuvākos draugus, kolēģus un ne tik zināmus darba kolēģus un draugu draugus sasveicinās ar divām bučām uz vaiga- saliekot vaigus pie vaiga un darot čmok, čmok skaņu. No sākuma bija neierasti, bet pēc tam jau patika un likās, kad kāds nesasveicinās, tad uz mani, kāds dusmīgs ir,bet tā nav, dažbrīd francūži ir tempermentīgi ! 🙂

Virtuve. Ēst un ēdiens tā ir atsevišķa kultura, ko piekopj Francijā. Ēdienreize te ir bauda, kas cilvēkam dzīvē ir viena no labākajām lietām – skaisti un garšīgi paēst. Ēdienreize nav iedomājama bez ūdens vai vīna glāzes, bagetes, deserta vai siera. Galvenā ēdienreize noteikti ir vakariņas, bieži vien pat pirms vakariņām lieto aperatīvu – liķieri vai stiprināto vīnu, bērniem sidru vai sulu un piekož klāt riekstiņus, sāļos cepumus vai kas kuram tuvāks. Trīs ēdieni vienmēr būs galdā, salāti, zupa, otrais, siers vai deserts. Bauda notiek trīs stundu garumā 🙂 Launags ir tikai un vienīgi bērniem – tikai saldumi. Pusdienas ir nedaudz vienkāršākas, jo visiem ir taču jāstrādā, bet pusdienu pārtraukums ir 1,5 stundu,nevis 30 minūtes. Brokastis ir ļoti vienkāršas, bet sātīgas – kruasāns, grauzdēta maizīte ar ievārījumu, kellogs un jogurts, protams, bez aplesīnu sulas neiztikt. Kafijas pauzes francūžiem arī ir svarīgas, nedrīkt aizmirst cepumus, tie ir it visur ! Francūži ēd visu ko – kartupeļus, makaronus, rīsus. Bez gaļas neiztikt un šad tad bez zivs arī ne, kuri ir gatavoti,ar vīnu, ne vienmēr. Salātlapu salāti ir ļoti iecīenīti un biezzupas arī, citu tur nav. Siers, siers – tik daudz sieru, kā šeit neēsmu visu savu mūžu ēdusi. Bet saldie ēdieni te ir tik dievīgi – creme brulle un kūciņas. Un bagete – tik garšīgu maizi nekur nenopirks. Protams, bez gastranomiskajām izvirtībām arī nevar iztikt. Austeres, ceptas varžu kājiņas un cepeškrāsnī gatavoti vīngliemeži, to visu es pat  Francijā būdama nogaršoju, Latvijā to nekad nebūtu ēdusi.

Vīna zeme. Uij, vīns un vīnogu šķirnes man tās ir svešas lietas, nemaz nemēģināju tajā visā ļoti iedziļināties, jo ar to visu var galvu sagrozīt. Bet vīns, šampanietis un dzirksotšie vīni te ir lieliski. No dārgā gala ekselenti, bet no lētā gala – labi. Bez vīna, Francijā, dzīve nav iedomājama.

Siera zeme. Par siera daudzvedību esmu dzirdējusi divas versijas, no pašiem francūžiem, sapratu, kad viņiem pašiem īsti nav skaidrs – cik daudz to ir. Pirmā versija – te ir 560 siera veidi. Otrā versija – te ir 365 siera veidu (tik cik gadā dienu) un katram reģionam ir savs siers veids. Kazas vai govs siers, visi ir tikpat garšīgi, nēesmu atradusi vēl nevienu, kas man negaršotu,laikam esmu kļuvusi par siera fanātīķi 😀

Skolas. Esmu vairāk saskārusies ar skolām, kas ir līdz augstskolai, kā nekā māsa macījās vienu gadu koledžā, kas Latvijā skaitās pamatskola. Šeit klases iedala no augšas uz leju. 3šā klase būs 10 klase, vidusskolā. Bērni skolās pavada lielāko dienas daļu, apmēram līdz 5pm, vasaras brīvlaiks ir 2 mēnešus, bet toties ik pēc katrām 40 dienām, ko pavada skolā nāk divu nedēļu garas brīvdienas.

Sabiedriskais transports. Par autobusiem īpaši neko nevaru pateikt, jo emsu braukusi tik vien kā četras reizes, bet stundu garš brauciens izmaksā 1.50 euro. Par starpilsētu autobusiem –  man šķiet, kad tādu nav. Vilciens –  tas ir ļoti dārgs prieks, biļetes svārtsās no 20 euro līdz 150 euro, ja ne pat vairāk, protams ir atkarīgs no gala paieturas. Bet var iegādāties atlaižu kartes jauniešiem līdz 26 gadiem, biļetes var nopirkt līdz pat 60% atlaidi, šī atlaižu karte maksā tik vien kā 50euro uz vienu gadu. Vilcienos vari droši savus koferus nomest kur pagadās, neviens viņus neaiztiks, droši var likt vagonā un iet sēdēt uz citu.

Svētki. Francijā nacionālos svētkus svin godam, ar ēšanas svinībām, dejām un salūtu. Krāšņākie svētki ir Ziemassvētki, kad viss ir izrotāts, uz ielām ir tirdzīņi – viss tik skaisti un krāšņi. Bet lieldienas –  tās gan ir vienkāršas, nav rotājumu, tik veikalos ir nopērkamas šokolādes olas un zaķi, ar ko bērnus iepriecināt.

Sociālā dzīve jebšu nakts klubi un bāri. Visiem tīk izklaides, ja tā ir studentu pilsēta ceturdienas naktīs noteikti dzīvība plūdīs pa pilsētas ielām. Visiem patīk sēdēt bāros ar vīnu vai alu, ieplūst vairāku stundu garās sarunās. Nakts klubos cilvēki sāk ieplūst pēc 12pm,jo ap 2pm visi bāri jau slēdzas ciet. Nakts klubi lielākoties ir pārpildīti, skan dažāda veida  mūzika un dejošana sit augstu vilni. Ieejas maksa gandriz nekur nav, bet ir jāmaksā par virsdrēbju un somu nolikšanu, cenas svārstās no 3 – 10 euro, varbūt dažreiz iegūsi dzērienam kuponu. Dzērieniem, bāros un nakts klubos, cenu atsķirība ir ļoti liela, ja bārā mazo alus glāzi nopriksi par 2.50 euro, tad nakts klubā to vari iegādāties par 8 euro.  Lielākoties dokumentus nekur neprasa.  Bet pēc ceturdienu  naktīm, pilsētas ielas nav visai skaistas. Pirmais, ko visi pamana ir sagāzušies riteņi un rolleri uz ielas, viss ir piemēslots un pieķēzīts, fuij… Bet frančiem tīk ballītes….

Mājas ballītes.  Tās gan patīk labāk nekā latviešu. Vienmēr uz galda atradīsies vairākas vīnu pudeles un varbūt tikai viena vodkas pudele. Tiesa visa telpa būs piesmēķēta, bet tas tāds foršs Franču šarms. Dažāda stila mūzika un dejas būs garantēta.

Puiši un meitenes. Ko lai saka –  big mess. Tas kas man šeit škiet nepieņemams un neizprotams, bet kultūra jau paliek kultūra, tādēļ izdomāju par šo arī ierakstīt. Puiši ir koptāki par meitenēm, meitenes tik lielu uzmanību nepievēršs savam izskatam. Draudzīgas attiecības strap puisi un meiteni šeit nevar būt, jo viss ir par un ap – attiecībām un seksu. Ja kāds uz ielas redzēs, kad runā ar pretējā dzimuma pārstāvi, visi automātiski domās, kad tā ir otrā pusīte. Visbiežāk izplatīts ir tas, kad pirmais puisis sper soli, lai meitene zinātu vai izlemtu, ja viņa vēlas kādas saistības ar puisi… Bet te Francijā ir otrādi, meitenes sper pirmo soli…

Ceļošana vs dzīvošana. Man kā ārzemniecei Francijā škiet, kad šī zeme ir piemērota ceļošanai nevis dzīvošanai pavisam !

Tāds lūk ir mans skats uz šo burvīgo valsti ….

Advertisements