Still

Weekends paskrēja  nemanot, jo pieskatīju mazos sākot ar sestdienu, biju jau pat sailgojusies pēc viņiem un man pat šķita, kad mazā Katrīnīte ir paaugusies. Svētdienas pusdienslaiku pavadīju kopā ar ģimeni. Devāmies uz parku iedzert Frappe, kamēr mazie spēlējas tiem atvēlētā rotaļu stūrītī, bet pēc tam jau devāmies paēst pusdienas. Bet, kas par laiku  bija – apmācies, un pilēja pāris lietus piles, ak vai rudens, rudens.  Un šis pelēkais, mākoņainais laiks turpinās jau vairākas dienas, ceru uz saulīti.

Vakardien mazo Katrīnīti pieskatīju, pat negribējās iet uz parku, laikā, kad nelija lietus. Pašā vakarā beidzu darbiņu un tad devos tikies ar draugu, devāmies uz viņa drauga bāru, kurā gaisotne ir jauka, bet kā jau pirmdienas dienā cilvēku bija maz. Mēs parunājāmies un jo sevišķi atcerējāmies tos laikus, kādas tik muļķibas bijām sadarījuši vairākus gadus atpakaļ 😀 Iepazinos ar vēl pāris cilvēkiem un pat parunājos krievu valodā ar moldāvieti. Paklausījos, ko vēl apkārtējie runā grieķiski, bet sapratu tikai vienu vārdu, kas nav sevišķi labs, bet neko, varbūt ar laiku kaut ko uzzināšu vairāk no grieķu valodas. Vēl arī spēlējām biljardu, abas reizes es vinnēju :D, šeit tie bāros vismaz ir par velti, nekas nav jāmaksā.  Kad devāmies uz māju pusi redzējām, kā tantuks ar savu mašīnu avarēja un uzbrauca uz moča, ah, tagad tas skats, manā galvā ir iespiedies, uij, uij, bet par laimi puisim nekas nekaišs. Dīvainā noskaņojumā devos gulēt. Šodien no rīta pamodos ar ļoti labu noskaņojumu par gaidāmajiem foto kursiem un par vakaru pēc tiem.

Dažas bildes no vakardienas vakara:

This slideshow requires JavaScript.

Advertisements