Sniegs, daudz sniegs

Svētdienas agrā, agrā rītā es aizgulējos un mani pamodināja sms skaņa – ”Tu guli, ejam”, es fiski, fiksi 5 minūšu laikā sataisījos un pulksten 4.40 skrēju ar visām mantām ārā pa durvīm uz taxi, lai dotos uz lidostu. Ātri iečekojāmies un laiks bija doties uz lidmašīnu, izgājām cauri kontrolei, viss bija okey. Nedaudz mani, pirms tam šokējas, tas kad uz lidojumiem uz Latviju tiešie reizi nemaz ziemas laikā neeksitē, un tā mēs devāmies pa tasino uz Frankfurti. Lielāko ceļa daļu es nogulēju, bet varu palielīties, esmu arī tagad bijusi Vācijā, uz 30 minūtēm – lidostā 😀 . Cauri Frankfurtes lidostai mēs skrējām cauri, noteikti paskats bija visai interesants, divas ar diviem maziem bērniem 🙂 , nonācām pie pareizajiem vārtiem, uz ātri iedzērām karstu bezmaksas kapučino, kurš, likās pamatīgi atšķaidīts ar ūdeni, un tad jau bija pienācis laiks doties uz lidmašīnu. Šoreiz iekāpjot lidmašīnā mani uzreiz pārņēma dīvaina sajūta, apsēdos savā sēdvietā, klausījos apkārt – tik viena un vienīga latviešu valoda man valdīja apkārt, lidmašīnas pacelšanās aizkavējās par 20 minūtēm, bet es tā arī nesapratu kādēļ. Iestājās neliela panika man, līdz pacelšanās momentam,  nebiju gaidījusi, kad uzreiz izdzirdēšu vienu viet atkal, tik daudz latviešu valodu un man nebija iespējas izmukt, kā tas bija pasākumā Latvijas Vēstniecībā ! 🙂 . Īsi pirms nolaišanās, pa lidmašīnas logu redzēju, tur lejā viss tik balts, brr, un kad nolaidāmies, lidostas teritorijā, tās baisās sniega kupenas uzdzina aukstus šermuļus, kaut gan, šo aukstumu esmu izlaidusi tikai vienu gadu 😀 . Lidostā, mani sagaidīja māsa, es pat īsti neatpazinu viņu, bet ir tik jauki satikt savus mīļo māšuku, pēdējo reizi tikāmies augusta vidū. Tālāk jau visi kopā devāmies uz jauno mītni Rīgā, kur es ar māsu, pieskatījām mazos razbainiekus, kā arī gājām iepirkt šo to pusdienām. Mana pirmā reakcija Rimi veikalā bija: ”Viss tik lēts”, kaut gan patiesībā pārvēršot visu uz Euro, tā pati cena vien sanāk ! Sapirkāmies arī Kāruma sieriņus, yummy. Pašā vakarā sataisījāmies un devāmies uz Rīgas centru, samainīt naudiņu un paēst MC Donalds, jo bija jau diezgan vēls. Satikāmies ar manu draugu Agri, un devāmies ciemos pie viņa, bet pa ceļam iegriezāmies, Lapmežciemā, apskatīt manu un māsās iepriekšējo dzīvesvietu, kur es pirms 1,5 gada dzīvoju, tā jau ir pārdota, bet nekas dižšs nebija mainījies, kā vien sēta apkārt, tai mājai, iestājās neliela nostaļģija, tādēl devāmies pēc iespējas ātrāk prom. Kad nokļuvām Agra mājās, vakaru pavadījām ar ļoti jaukām un sirsnīgām sarunām un dažiem sniega momentiem, bet ārā tik tiešām ir ļoti auksts, es ilgi nevaru izturēt to aukstumumu. 😦

Šodien lielāko dienas daļu pavadīju ar Agati (māsu), bijām arī ieprikt kaut ko vakariņām. Kamēr gatavojām vakariņas, arī mazie spēlējās un nevarēja vien sagaidīt, kad varēs paēst. Bet pēc vakariņām, mēs ar Katrīnīti palikām divatā, jo visiem vajadzēja doties prom. Tā es šovakar pieskatu abus mazos, līdz vēlam vakaram, pat paspēju uzrakstīt ekonomikā mājas darbu ! 🙂

Ir tik jauki atrasties vietā, kur viss ir pazīstams, bet tai pat laikā ,liekas attāls un neikdienišķš vairs. Jauki redzēt tās vietas, kur esi pavadījis vairākus gadus, galvā visu laiku skrien dažnedažādi notikumu no pagātnes un tie parādās, tā itkā nesen tikai tie bija notikuši. Ir jauki, sarunāties ar dažādiem cilvēkiem savā valodā, kaut gan nevar pierast pie tā, kad apkārtējie runā tādā pašā valodā, un gribās tik visu laiku atskatīties uz tiem…  Ir tik jauki, apēst to ēdienu, izjust to garšu, kas kārojās ilgu laiku.

P.s. Šovakar bilžu nebūs, bet izdomāju publicēt nedēļas beigās, jo nav daudz laika šajās dienās !  🙂

P.s.s. Nespēju vēljoprojām noticēt, kad esmu Latvijā

Advertisements