LATVIA

Paskat kā sanāca, tik tiešām nebija laiks, lai veiktu ierakstus, bet pēc mana jaukā 3 nedeļu īsā Latvijas apciemojuma esmu daudz ko pārdomājusi, ne tikai pārdomājusi, bet arī daudz ko piedzīvojusi, šajā laikā ko pavadīju Latvijā, kas pa lielam manā galvā parādījās emociju veidā. Sākšu ar to, kad man bija ļoti daudz brīva laika, kas ļoti priecēja mani, jo tik ilgu laiku nebiju pavadījusi Latvijā, jau kādu 1.5 gadu.  Pirmajā Latvijas nedēļā sanāca vairāk pastrādāt, bet vienalga atlika laiks, lai pavadītu to kopā ar māsu, draugiem un paziņām. Protams pabiju pie omītes, kur satiku vēl radiņus. Otrajā Latvijas nedēļā man sākās oficiālais nedēļu garais atvaļinājums, sākot tieši ir manu vārda dienu. Bet par nožēlu es biju saķērusi klepu un iesnas, bet vienalga, tas man netraucēja darīt to ko vēlos. Dzīvojāmies ar māsiņu Jūrmalā pie Agrīša. Svinējām gan manu vārda dienu, gan Ziemassvētkus, jaukā draugu pulciņā, protams arī cepām piparkūkas. Paguvām ar māsu vēl aiziet pēdējā Ziemassvētku dienā uz dzimšanas dienas ballīti. Vecgada vakarā es pieskatīju mazos, bijām viesnīcā iepretī Laima pulkstenim un protams vakars noslēdzās ar salūtu krastmalā un šampanieti. Pēdējā nedēļa, ko pavadīju Latvijā, bija mierīgāka, gribēju to pavadīt tikai ar sev tuvākajiem cilvēkiem, kas bija ļoti jauki un mierīgi, atpūta tik tiešām bija vajadzīga man. Tik grūti bija no visiem atvadīties pēdējās dienās un vēl ar to apziņu, kad ir jādodas prom. Biju jau apradusi ar Latvijas aukstumu, kas nelikās nemaz tik traki, kaut gan aukstums mani biedē, pat ļoti. Pat latviešu drūmums un stresainums uz ielām netraucēja, kas agrāk lika nokārt galvu. Bet tik tiešām sapratu, kad vēlos atpakaļ, ļoti, ļoti….

Šodien no rīta agrum, agri cēlāmies – 4 no rīta. Tējiņu padzēruši , es , māsa un Agrīts devāmies uz lidostu. Jauki, bija, kad tuvākie cilvēki pavada uz lidostu, bet tas ir vēl skumjāk, nekā ja brauc viens pats. Atvadījos no abiem, bez asarām un devos uz lidmašīnu. Mans pirmais lidojums ilga divas stundas, kur nonācu Frankfurtē, sagaidīju nākamo lidmašīnu latviešu meitenes kompānijā ar kuru iepazinos lidmašīnā, izrādās viņa arī strādā par auklīti, tikai Šveicē. Iesēdos nākamajā reisā un Zūrihi, lidojums ilga tik vien kā 50 minūtes, kaut gan man šķita, kad laiks bija īsāks, jo es čučēju. Sagaidot nākamo reisu uz Atēnām, pagāja 3 stundas, garlaicības mākta, sēdēju internetā, pačatojot ar mīļumiem, palasot interesantus rakstus un uzēdot nelielas pusdienas. Un atkal lidmašīnā gulēju. Atēnas, sagaidot bagāžu sajutos dīvaini, visa diena pa pusei nogulēta, jo ceļā apmēram pavadīju 6 stundas, pabiju 4 valstīs vienas dienas laikā + vēl nostaļģija par Latviju. Braucot uz mājām bija jauki redzēt atkal Atēnas, un te ir tik nedaudz siltāks. Vakaru pavadīju kravājot ārā koferi un atpūšoties.

 

P.s. Bildītes drīzumā ievietošu !

Advertisements