Saronida

Ceturtdienas pēcpusdienā, tikāmies visi – es, Red, Britta, Christos un Panos, metro līnijas galapunktā, lai dotos nelielā braucienā uz pludmali. Sasēdāmies visi mašīnā un devāmies 30 minūšu ilgā braucienā uz Saronidu, vietu, ārpus Atēnām , lai divas dienas pavadītu pludmalē. Paceļam iebraucām supermarketā, sapirkāmies dzērienus, pārtikas produktus un daudz ledus. Nokļuvām, jaukajā dzīvokļvasarnīcā. Vieta, kur palikām bija jauka, četristabu dzīvoklīts ar balkonu, un no balkona pavērās brīnum jauks skats, tā dienā, tā naktī – sajūtas fantastiskas, uzreiz gribētos pavadīt visu vasaru tādā vietā. Uzreiz pagatavojām pusdienas, jo kamēr izķammājāmies, bija jau pienākusi pēcpusdiena. Un pēc tam devāmies ar mašīnu uz tuvāko pludmali, diena bija karsta, saulaina un nedaudz vējaina, bet mēs pavadījām pāris jaukas stundas pludmalē, spēlējot badmintonu, klausoties mūziku. Un protams, mēs, meitenes, nopeldējāmies aukstajā jūrā, atsvaidzinoši… Laiks paskrēja nemanot, saulei rietot, sakravājām mantas un  devāmies atpakaļ uz dzīvokli. Kamēr gatavojām barbekjū baudījām skatu no balkona bija  jau tumšs, visur pavērās tumsa un gaismiņas. Kaut gan bija pavēss, par laimi, dēļ vēja nebija neviena paša oda. Tad vienam uznāca fobija no kukaiņiem, kādam miegs uznāca, plus mana zirnekļu fobija atkal uzdarbojās, citam vēl neliels kašķis…  Devāmies visi gulēt.
Nākamās dienas rītā, šodien, pamodāmies, sapratām, kad mums nav kafijas, izdomājām doties tai pakaļ. Britta sadomāja braukt ar Panos mašīnu, bet nekā viņai nesanāca, jo mašīna noparkota kalnā, un tai pretī vēl viena mašīna, nju nesanāca viņai izbraukt, tāpēc modinājām īsto mašīnas īpašnieku, lai mūs izvedā pa veikaliem… Sapirkām šo to brančam un protams pāris aukstās kafijas, lai varētu pamosties. Kamēr paēdām, kamēr to un to izdarījām, jau bija pienācis pusdiens laiks un mēs devāmies uz pludmali, pavadījām tur tikai divas stundas, ieguvu nedaudz sarkanu ādas krāsu, kas vakarā jau pārvētās brūnā tonī. Saule, pat šajos +30 C grādos ir tik karsta, kad ilgi tajā laiku pavadīt nemaz nevar… Jūras ūdens bija stipri siltāks, par iepriekšējā vakara, un peldi varējām kārtīgi  izbaudīt. Bija jau pienācis laiks doties mājup, atpakaļ šoreiz devāmies ar autobusu. Mums palaimējais iekāpt pirmajā pieturā, un tikt pie sēdvietām, jo jau otrajā pieturvietā, iekšā sakāpa daudz cilvēku. Brauciens ilga 1.5 stundu, laimīgi izrāpojām no autobusa pilsētas centrā. Palikām ar Brittu divatā, ieskrējām fiksi vienā veikalā nopirkt labo ‘’Korres’’ firmas pretiedeguma krēmu, devāmies uz mājām. Vakars pavadīts laiskojoties uz dīvana un atpūšoties no atpūtas….

This slideshow requires JavaScript.

Advertisements