Sicily part I

16. augusta dzestrajā rītā, tikāmies 9 latvieši vienkopus, lai dotos uz Sicīliju jauniešu apmaiņā. Pie Origo, sagaidījām mazo mikroautbousu, lai dotos ceļā uz Kauņu. Kamēr braucām, 4 stundu laikā iepazinām viens otru tuvāk, jo esam jaunieši, kuri nemaz neviens otru tā nepazina. Nokļuvām Kauņas lidostā veiksmīgi un ar Raynair devāmies uz saulaino Itālijas salu Sicīliju. Devāmies ar dažādām domām galvā, gan par projektu, gan par pašu Sicīlju un tās galvaspilsētu. Pēc visai nogurdinosā ceļa, beidzot nokļuvām Sicīlijas galavaspilsētā Palermo, kur arī pavadījam visu atlikušo projekta laiku, līdz pat 24. augustam. Devāmies ar autobusu no lidostas un vērojām Perlmo pilsētu, mums šķita, kad tā ir maza, bet iebraucot pilsētā visas domas pagaisa, jo tur dzīvo tikpat cilvēku cik Rīgā, bet kas par netīrību tur valdīja apkārt, nu jā dienvidi. Jaukie Itāļu organizētāji, sagaidīja mūs vilciena stacijā un aizveda uz mūsu jauno mājvietu – klosteri pilsētas centrā un netajā jaukākajā rajonā. Par cik mēs atbraucām dienu iepriekš, pārējie projekta dalībnieki ieradās tikai nākamajās dienās . Ieradāmies kolsterī un tur mūs jau sagaidīja vēl viens latvietis, kas ir mūsu grupiņā, viņš jau bija sarunājis vakariņas, kādā citā hostelī.

Pirmais vakars Sicīlijā. Noparkojām mantas istabiņās. Katrā istabiņa pa 4 gultām, un palaimējās, kad istabiņā duša ir. Pēc īsa brīža devāmies visi uz to otru hosteli vakariņās, jo hosteļa īpašnieks, katru piektdienas vakaru rīko mazas uzkodas un mēs tikām uzaicināti. Par cik bijām izbadējušies, šis bija ļoti labs piedāvājums, tā nu mēs no sākuma, visa latviešu grupiņa 10 cilvēku sastāvā devāmies vīna meklējumos, jo protams, nevar taču ciemos iet ar tukšām rokām. Jau staigājot pa ielām likās visai nedroši, visur dažādi arābu veikaliņi, sapratām, kad  dzīvojam arābu/indiešu rajonā, kas ir tieši blakus centram (uz galvenās centra ielas) , atradām vietu, kur tirgo vīnu, ko iesaucām “logu”. Kāds sava dzīvokļa pirmā stāvā, pa lodziņu pārdod vīnu un alu, naksnīgajās stundās. Priecīgi sapirkāmies tetrapakas vīnus pa 1.50euro gabalā, devāmies uz hosteli. Visa jaukā pasēdēšana un ēdiena baudīšana notika uz jumta terases, burvīgi. Atradām brīvākas vietas un baudījām vīnu kopā ar bumbām. Kas tad ir tās bumbas ? Tās tiek pagatavotas no varītiem rīsiem, kur vidu liek malto gaļu ar tomātiem, vai arī sieru ar bekonu un tiek vārītas eļļā. Bumbas ir dažāda izmēra, lielākas un māzākas, mums tika lielās, kuras šķita varen gardas. Mums jau pāris meitenēm uznāca nogurums, un devāmies mājup, jo pēc 13 stundu gara brauciena, tomēr gribējās atpūsties. Otra puse palika tur pat hosetlī.

Pirmais rīts Sicīlijā. Vietā, kur mēs dzīvojam, saukšu par klosteri, jo tas arī ir kolsteris, kas domāts svētceļniekiem, mūs arī baro. Piesēdāmies pie brokastu galda, saprtatām, kad turpmāko nedēļu, mēs brokastīs ēdīsim tikai jogurtu, sausiņus, kelogšus un mazu šokolādes būlciņu, bet toties tā kafija, kas tur tika gatavota bija garda. Jau pirmie vārdi, kas nāca pār muti Lindai, bija, esmu apzagta. Naktī, kad trijatā viņi devās mājup, uz ceļa kursotjuma braucis garām mopēds, un brezmējot un tākā laižot pāri ceļam Lindai, tika norauta mazā somiņa, palikusi, tikai siksniņa rokās. Briesmīgs Sicīljas pirmais vaikars Lindai izvērtās, bet tas viņai nelika īpaši skumt. Pēc brokastīm ar Katrīnu devāmies nelielā pastaigā pa vietējo tirgu, kas atradās tieši blakus klosterim. Visādi augļi, dārzeņi, sieri un zivis pārdevās, pat tādas lietas, ko savām acīm nekad nebijām redzējušas – garie cukini, zobenzivis un kaktusa augļi. Pēc Lindas stāstiem,  visi esam sabaidīti un sargājām savas somas, un neko daudz lieku līdzi neņēmām, devāmie uz pludmali, kas no mūsu kolstera bija visai patālu, jābrauc ar diviem autobusiem aptuveni stundu un biļete uz 90 minūtēm maksā 1.30 euro. Ah, bet kas par sitlumu valdīja Sicīlijā, vienkārši burvīgi. Nokļuvām pludmalē, kuru dēvē par Mondelo. Pieparkojāmies un devāmies peldēties siltajā vidusjūras ūdenī. Sauļojāmies, peldējāmies un baudījām skaistos skatus – zilo ūdeni, kalnus apkārt un jutāmies vienkārši pasakaini. Pēc pāris stundām devāmies atpakaļ uz klosteri.

Otrais vakars Sicilijā. Nokļuvām kolsterī un jau bija pienācis vakariņu laiks. Uz galdiem, kā jau dienvidos pieklājas atradās maize un vīns. Un kā pirmo ēdienu mums deva makaronus ar parmezāna sieru un pēc tam sekoja kaut kāda gaļa ar ceptiem baklažāniem un desertā saldējums. Bija arī jau atbraukuši Grieķi un visi nelielā grupā devāmies uz Boucherie, laukums, uz kuru vietējie dodas atpūsties. Apkārt laukumam atrodas bāri un ātrās ēdīnāšanas iestādes, picērijas un panīni tirgotavas. Un šoreiz laukumā bija dj, tāds kā āra naktsklubs bija, ar mūziku un dejām. Dzērām lēto vīnu un dejojām. Satikām arī divus Itāļus, kas bija paviesojušies Latvijā vairākas reizes. Naktī dodoties uz mājām, notika tas pats atgadījums, kas notika Lindai, tikai šoreiz Katrīnai, kura tā jau visu laiku sargāja somu, tā gandrīz tika norauta, tādā pašā veidā, viņai palaimējas, kad es laicīgi noreāģēju un viņu parāvu malā, un zagļi aizbrauca ar tukšām rokām. Sajūtas bija vienkāŗši briesmīgas, pilnīgi pretīgas, un kā izrādās Sicīlijā zog tikai no nabaga tūristiem, un zog paši itāļi, nevis citi imigranti. Bēdīgi. Nonākot klosterī, bija jau atbraukusi Slovāku grupa. Beidzot vairs nebiju viena pati istabiņā. Bijām divas kopā ar Slovāku meiteni Kristīnu.

Trešā diena Sicilijā. Uzreiz pēc brokastīm mums sākās iepazīšanās ar projekta dalībniekiem un projekts tika atklāts. Iepazināmies arī ar  projekta tēmu Imigrācija, par kuru arī turpmāk mums bija visi semināri un workshopi. kopa esam 40 dalībnieki no 4 valstīm (Grieķija, Itālija, Latvija un Slovākija). Pats grūtākais uzdevums bija atcerēties visu dalībnieku vārdus 😀 . Kā pirmais workshop bija “pastaiga pa pilsētu”, sadalījāmies komandās. Mums bija 4 uzdevumi, kur mums vajadzēja atrast 4 ēkas saistībā ar imigrāciju, ar to kā citautieši ir izmantojuši vai uzcēluši ēkas. Laiks mums bija 2 stundas, pastaigājot un baudot Palermo arhitektūru devāmies atpakaļ uz klosteri. Pusdienās mums atkal bija makaroni, tikai šoreiz ar citu mērcīti un protams gaļa. Pēc pusdienām nedaudz atpūtāmies un atkal bija workshop. Šoreiz mums bija izloze uz ”slepeno draudziņu”. Tas nozīmē, kad izvilktā cilvēka vārdu nevar nevienam teikt, un tev ir jāparūpējas par šo personu visas nedēļās laikā, piemēram, jāliek viņam pasmaidīt, iepriecināt un uzdāvināt mazu dāvaniņu. Man iekrita persona, kura man no sākuma īpaši nesimpatizēja, bet par to nedaudz vēlāk …. Vakara noslēgumā mums bija Slovāku vakars, kur viņi prezentēja savu valsti ar prezentācijām, video, tradicionālajām dejām un nacionālās virtuves degustācijām, bija interesanti. Šis bija tas vakars, kad es nekur  nedevos, jo iepriekšējās naktīs bija guēts visai maz un daudz aktivitāšu dēļ, gribējās atpūsties.

This slideshow requires JavaScript.

Turpinājums sekos…..

Advertisements