Sicily part III

Septītā diena Sicīlijā. Mūsu rīts šajā skaistajā, mākoņainajā Palermo pilsētas centrā iesākās, ar garāku pastaigu uz muzeju. Devāmies mēs uz leļļu muzeju. Nesaprašanā devāmies un domājām, kāds sakars leļļu muzejam ir ar projekta mērķi- imigrācija. Nokļuvām galā, sapratām, kad muzejā atrodas no dažādu kontinentu veidotas roku lelles, pat arī no tālās Ķīnas. Fiksi izskrienot cauri muzejam, nobaidoties no pāris lellēm, devos pie meitenēm iedzert kafiju, un nez kādā veidā, izsalkums, mūs agrajā rīta stundā tā mocīja, kad īsti nezinājām kur likties ! Sagaidījām pārējos, kuri lēnām devās ārā no muzeja, devāmies uz parku, to pašu, kur pirmajās dienās jau nelielā grupiņā , biju devusies kopā. Pie lielajiem un interesantajiem kokiem. Tur mēs pusdienojām, panini maizītes , kurās iekšā bija cepti kartupeļi ar sieru. Pēc tam mums bija brīvais laiks, un ar latviešu meitenēm devāmies atpakaļ uz klosteri, bet es pa ceļam pēkšņi pamanīju Carefour zīmi, un tas ilgi meklētais pārtikas veikals bija tā paslēpies, kad nezinātājs, nemaz neiedomātos, kad tur varētu būt pārtikas veikals. Ar pārtikas, veikala atrašanu mums bija problēmas, jo pilsētas centrā bija tikai mazie veikaliņi, lielākoties ķīniešu vai arābu, bet mēs taču gribējām uz mājām aizvest itāļu gardumus. Neatceros cik ilgi veikalā mēs palikām, bet mūsu groziņos, bija vīna pudeles, Limončello pudele, pistāciju sviests, kaut kādas zivju burciņas, kafija, pesto un pat makaroni. Katra sapirkāmies uz visiem 30 euro, un diezgan daudz sanāca, cerējām uz to, kad nepārsniegsim kofera svarus.  Atpakaļ devāmies pa citu ielu, nekā atnācām, un ieraudzījām pavisam citāda centra izskatu, sakoptāku, jaukākām mājām un pat citādiem cilvēkiem uz ielas. Vēl parunājām ar itāļu puišiem, kuriem pajautājām vai var mūs nofotografēt. Klosterī atpūtos, un protams siesta bija jau klāt.  Vakariņās mums bija ēdiens no Maurīcijas, salas, ko viena sieviete mums bija sarūpējusi, draudzīgi, ārā pagalmā pavakariņojām, un tad jau bija pienācis laiks filmai, skatījāmies ārā tur pat pagalmā uz lielā ekrāna itāļu filmu par mafiju, kas ir itkā filmēta tieši par Carleones ciematiņa notikumiem.

Astotā un pēdējā diena saulainajā salā.  Agrā rītā, dzerot klostera pagalmā kafiju, uzzināju, kad mūsu vadītājai Marijai, iepriekšējā vakarā, arī tika nozagta soma, tieši tādā pat veidā, kā Lindai. Atkal šausmas pārņēma, kad pat savu mīļo fotokameru, nekur negribējās ņemt līdzi. Pēc tam mēs visi bariņā devāmies uz pludmali, jo tur mums bija pēdējās aktivitātes, pusdienas, un jauka laika pavadīšana pie jūras. Pludmale, šoreiz, bija cita, bet netālu no tās, kur mēs bijām abas iepriekšējās reizes. Gājām, peldēties gar klintīm, un labi, kad negāju peldēt dziļāk, jo kā izrādās tur, sadzēla mūsu otru vadītāju Guntu, ar medūzām, sarkanums un čūlas, varēja labi redzēt uz viņas rokas, bet roku kārtīgi nomazgāja ūdenī, sasmērēja ar pretsāpju ziedi, un viss jau līdz vakaram bija gandrīz nogājis ! Pēc tam aizgājām uz vairāk smilšainu pludmali, kur es nogaršoju kokosriekstu, jo tos tur pārdot, gards bija gan, bet to pusi no kokosrieksta, latviešu grupiņa apēdām visi, jo tiešām tā puse ir par daudz priekš viena. Pavadījām pie jūras laiku, līdz vēlai pēcpusdienai, kad bija jau pienācis laiks, doties atpakaļ uz klosteri. Sakravāt koferus, un pārsteigums bija tāds, kad tomēr svaru, tas nepārsniedza. Priecīga, gatavojos vakaram, smuka kleita, smuki mati, un bija jau pienācis laiks doties uz pēdējo ballīti. Itāļi, bija sarūpējuši, smieklīgu teātra izrādi, pēc kuras, arī atklājām, kuri ir katra slepenie draugi. Palaidām gaisā laternas, ar domām par labu nākotni. Pirms sēdāmies uz sedziņām pie jūras, ieraudzījām tālumā sarkanu, jo sarkanu apli, no sākuma, nevarēja saprast, kas tur tālumā tāds sarkans ir, bet kā izrādās, tas bija mēness. Pirmo reizi mūžā redzēju to tik izteikti sarkanu. Sveču gaismā, baudījām picu no vietējās picērijas un pēc tam griezāmies deju virpuļos, pludmales ballīte bija superīga. Es par devos, kopā ar pārējiem naksnīgā peldē, un ūdens bija fantastisks. Un jau pēc pusnakts devāmies uz klosteri. Atvadījos no pilnīgi visiem, ar labiem novēlējumiem, un cerībām atkal visus satikt, pilnīgi pat skumjas pārņēma, bija tik patīkami, pavadīt nedēļu ar tik jaukie, interesantiem un emociju pilniem cilvēkiem. Ar smaidu devos gulēt, jo bija jāceļas ļoti agri lai dotos uz mājām.

Ceļā uz Latviju. Es tā nopriecājos, kad es pamodos pati, jo man ir diezgan lielas,problēmas celties pašā rīta agrumā. Sataisījos un devos lejā, un priekšā vēl gaidīja pāris cilvēki, no citām grupām. Atkal atvadas un mēs skrējām uz autobusu, lai dotos uz Palermo lidostu, kura atrodas stundas braucienā. Nokļūstot tur, un redzot , kāds bardaks tur ir, sapratām, nebūs labi, mums līdz iekāpšanai ir palikusi stunda, bet rindas ir garum garas, jo lidostas darbinieki, izdomājuši, vienu reģistrācijas posmu uz trim dažādiem mērķiem. Ar Guntas veiklo domāšanu, tikām pa priekšu visiem un veiksmīgi reģistrējām bagāžu, un ātrā solī devāmies uz lidmašīnu, stundas lidojums paskrēja nemanot, jo visu ceļu nogulēju. Nokļūstot Romas lidostā, mums bija diezgan daudz laiks, līdz reisam uz Rīgu. Staigājot kaut cik tika nosits laiks, bet nogurums darīja savu, gribējās ļoti gulēt. Lidmašīnā, bija forši, mēs trīs meitenes pašā aizmugurē sajutāmies, kā pirmajā klasē, jo katrai bija pa rindai, trīs sēdvietas, kur izvērsties un gulēt, plus vēl tikām pie plediņiem, lai nenosaltu. Pie lidmašīnas pusdienām, sāku domāt, kad vienmēr atcerēšos laiku, ko pavadīju Sicīlijā. Kamēr dzīvojos pa Grieķiju, izteicu tādu vēlmi, kad es ļoti vēlētos nokļūt Itālijā, un pašai nemanot, tas piepildījās. Un kaut gan es zinu, kad Sicīlija krasi atšķiras no pārējās Itālijas, bija jauki. Tagad Sicīlija vienmēr asociēsies ar jaukiem cilvēkiem ar kuriem tur es pavadīju laiku, lielu karstumu (tas karstums, ir citāds nekā Grieķijā) , makaroniem, lētu vīnu, sauli, lieliskāko saldējumu,  ļoti lētām melonēm, par 1 euro gabalā, kafiju, picām un cietiem maizes izstrādājumiem un arī ar zādzībām un netīrību, kas tur valdīja, bet šie kontrasti ir labi, un man ļoti patika, pavadītais laiks… Un es atkal iemigu, līdz izkāpšanas brīdim. Atkal atvadas no jaukajiem latviešiem un mīļa sasveicināšanās ar vecākiem… Un tad jau bija mājas, nemīklas ēdiens, patīkamas emocijas un sava gultiņa….

This slideshow requires JavaScript.

Tāds ir šī Itālijas piedzīvojuma beigas 🙂

Advertisements