Tur kur visas robežas izjūk

Noteikti Jums ir vēlme uzzināt kā man ir gājis šajā pirmajā gada nedēļā. Unnn es vienkārši nespēju noticēt, kad esmu šeit jau deviņas dienas, laiks šķietami ātri skrien, bet līdz ko paraugos kalendārā, tā visas robežas pajūk, un es saprotu, kad neatrodos šeit nemaz tik ilgi ! Sajūtas ir gana divējādas un vēl aizvien rodas jautājumi : ”Ko pie velna es te daru ? ” un ”Ko man darīt tālāk ? ”. Uz šiem jautājumiem atbildes neesmu radusi , bet sapratu šodien tikai vienu – kad man ir jābauda Londonas dzīve, jādodas apskatīt pilsētu, tikties ar cilvēkiem un vienkārši ļauties neiespringstot un neko.

Tātad….

Es dzīvoju jaukā rajoniņā ziemeļ- Londonā. Apkārt ir daudz jauku privātmāju, veikaliņu, kafejnīcu. Ar metro sanāk brauciens līdz centram 20 minūtes. Mājiņa kurā es dzīvoju, ir ļoti piemīlīga, nju tādā angļu stilā, un esmu atkal au pair pozīcijā, tikai kā jums noprotams citā ģimenē. Pie tam ļoti jaukā un atraktīvā ģimenē, kura arī multikulturāla – britu – austrāliešu ģimenīte ar diviem maziem rezgaļiem – 10 mēnešu jauno Ediju un divgadīgo Emiliju. Viss ar viņiem rit lieliski, jauki cilvēki, kas protams ir pats svarīgākais ! Manas darba stundas ir apbrīnojami maz, un ir daudz brīva laika, kuru varētu noslinkot vai ari atrodot kādu pusslodzes darbiņu.

Beidzot, beidzot es tiku pie national insurance number, kurš kaut kur starp divām adresēm ir noklīdis un tā arī nebija atnācis neuzvienu, bet pēc garās telefonsarunas, es pierunāju, lai man vēstulīti atsūta vēlreiz, protams uz jauno mājas adresi. Un tā pēc divām dienām arī tā atnāca, un arī beidzot es atvēru savu bankas kontu iekš Braclays, tagad gaidu, kad atnāks mana jaunā bankas kartiņa.

Es biju uz dzimšanas dienas ballīti, kaut tur pie tā slavenā Londonas tilta, tā bija mājas ballīte. Ar Leilu devāmies kopā tur, lai vai arī es to puisi jau pazinu, iepazināmies Atēnās, tomēr bija foršāk paņemt draudzeni līdzi. Tā mēs vakaru pavadījām, pat ļoti internacionālā sabiedrībā, ar cilvēkiem no visurienes, tikai ne no Anglijas. Tā vakara spilgtākie divi momenti – chicken and chips vairumā un mans nabaga ar vīnu aplietais telefoniņš, bet par laimi nākamajā dienā, tas atsāka strādāt. Un agri, jo agri no rīta, es beidzot redzēju to skaisto, slaveno tiltu, nakts gaismās, un protams ceru to vēlreiz ieraudzīt…

Pabiju arī ciemos pie latviešu meitenes ! Tomēr ir tik ļoti jauki, kādu satikt, kas runā tavā valodā svešā zemē. Mums bija visai interesanti jauks vakars. Bet viņa dzīvo gan no manis ļoti tālu, lai es tur varētu nokļūt man ir jābrauc ar diviem metro un vienu vilcienu, kaut gan tā ir tā pati 3 Londonas zona, kurā arī es dzīvoju !

Kā ? …

Kā man patīk Anglija ? Man patīk tā, tikai savādā veidā, ar to, kad es šeit saprotu visu, ar to kad man nav jāuztraucas, kad es nesaprotu, kas rakstīts vietējā avīzē, vai arī par to ko saka stacijā, kad kāds vilciens ir atcelts. Šī zeme, ar visu savu ačgārnību, mani ienes vienkāršību. Viss ir vienkāršs un patīkams. Bet varbūt tās domas mainīsies pēc kāda laika, to spriest gan nevar tagad. Arī angļu trakie laikasptākļi, man sāk palikt pieņemami, līst vai nelīst, tas taču vienalga, iesim ārā tāpat. Neesmu vēl aizvien iegādājusies lietussargu…

Kā man patīk Londona ? Uz šo jautājumu es varēšu atbildēt, tikai pēc laika, jo tik tiešām no pašas Londonas neko neesmu redzējusi, tikai tādas mazas daļiņas un nianses un esmu sapratusi cik Londona tomēr ir liela metropole, kā nekā  vairāk kā 8 miljonu iedzīvotāju šajā apbrīnojamā pilsētā !

skats uz BANK

 

Advertisements