Bye France, Hello Greece

Nozvan modinātājs un es ceļos, bet nesaprotu, kādēļ istabā ir tik tumšs, jā pēkšņi atceros, kad es šodien taču uz Grieķiju dodos. Fiksi, fiksi sataisos un tētis man jau mīļi ir pagatavojis tējas – zaļo un melno 🙂 Melno tēju izdzeru turpat uz vietas, bet zaļo ņemu līdzi 🙂 Tiek ēsta grauzdēta maizīte un tiek samīļoti suņuki, manas abas mīlulītes. Bija žēl no visiem atvadīties, bet jā… dodamies uz vilcienu, arā viss ir tumšs un vējains. Pēdējā Francijas smarža tiek ieelpota un kāpju vilcienā. Kamēr tieku līdz Parīzei esmu, 3 stundu garumā, jau daudz maz izgulējusies un dodos tālāk ar metro uz lidostu, atkal kaut kā skumīgi palika, bet tiek pārvarēts, jo redzu Eifeļa torni. Kamēr tiku līdz lidostai pagāja laiciņš, jo tie abi mani koferi nav diez ko viegli, bet man gadījās forši puiši, kas palīdzēja, tos nēsāt pa trepēm augšā un lejā 🙂 Lidostā jau esmu bijusi, viss ir pazīstams. Nopērku coliņu un domāju ieet pārbaudīt e-pastu, bet jā Parīzieši ir izdomājuši, kad lidostā pa velti var internetu izmantot 15 miņūtes, bet neko, izmantoju visas 15 minūtes un eju ar visiem koferiem uz Relay, bet nevaru atrast žurnālu, nav, nav, nododu koferus un eju uz saviem vārtiem. Aij, lidojums bija pasakains, jau vien, tas kad Aegean kompānija laba, končiņas pirms brauciena sākšanas, TV, kur var redzēt, cik tālu ir nobraukts un kur uz kartes atrodamies un pusdienas arī bija tīri tā neko un daudz, daudz tējiņas. Kad ieraudzīju Itālijas zābaka papēdi no lidmašiīnas lodziņa, uzreiz visas bēdas pārgāja. Un pēc tam Grieķijas skaisto reljefu, kas ne tuvu nav pielīdzināms Francijas vai Latvijas reljefam. Mani mīļi sagaidīja lidostā un tad, kad iznācu no lidostas sapratu, jā, esmu Atēnās…

Vienīgā bildīte no šodienas. Manam koferītim pazīšanas zīme, ja tomēr gadās, kāds kuram ir tāds pats koferīts, kā man

P.S. Ja nu kādam interesē, re ir mans vecais blogs – http://lifeofvolunteer.blogspot.gr/

Advertisements