Pirmās dienas

Sākšu ar nepabeigto piektdienas vakara ierakstu. Jaukā ģimene – latviešu/grieķu –  mani uzņēma ļoti feini, sagaidīja lidostā, ierādīja manu jauno mājoklīti turpmākajam laikam. Iepazinos vairāk ar bērniņiem. Pieskatīšu mazo Katrīnīti, kurai ir gandrīz ir 2 gadiņi un piecgadīgo Filipu. Abi ir mazi mīļi cubucīši. 🙂 Jauki, bija tas, kad ledusskapī bija noliktas serenādes un grieķu salātiņi. Vakarā biju ļoti pārgurusi un gāju gulēt, pa nakti pamodos vairākas reizes, jo sākās alerģija, kā izrādās es gulēju dunu segā 😀

Vakardien no rīta devāmies uz vietu Sunio, kas atrodas jūras krastā, stundas braucienā no Atēnām. Pasakaina vieta, vismaz tik cik esmu redzējusi. Braucot uz turieni, redzēju tik vien kā kalnus un smilšainas vietas, skaisti. Nogaršoju kaut kādu nacionālo maizi un garšīgu saldējumu. Kad nokļuvām galā ar cibucīšiem un mammu – Lindu 🙂 Devāmies uz jūriņu. Diena bija silta, bet tā bija ļoti vējaina un smiltis pie jūriņas gāja pa gaisu, bet vienalga devos peldēties, pasakaini 🙂 Devāmies vakariņot uz mazu kafejnīciņu, kur es dabūju pagaršot mīdijas, kuras gatavo garšīgāk nekā francūži, kā arī garneles, kuras varēja ēst ar visām čaulām un vēl kādu zivi ar lielām acim. Kad nokļuvām atpakaļ vasarnīcā, es pēcāk, devos, viena, pastaigā gar jūru, kalniņā augšā, daudz laika nebija, bet bija patīkami vienai iziet pastaigā. Vakarā, abi vecāki devās prom un atstāja mani vienu ar Filipu un Katrīniņu. Mēs paspēlējāmies, paēdām vakariņas un noliku bērniņus gulēt, kamēr sagaidīju vecākus, pati gandrīz aizmigu, bet pa starpu palasīju žurnālu no Latvijas.

Šodien no rīta pamodos jau izgulējusies, jo bija labās segas, kuras arī paņēmu līdzi uz Atēnām, lai gulētu labāk naktīs 🙂 Brokastīs ēdu garšīgo grieķu jogurtu un man uzstaisīja auksto kafiju, yummy. Pa dienu aizgājām uz jūriņu un atkal pastaigājām visi kopā pa klinšaino piekrasti, skaisti, skaisti – galvenais, kad silts, bet tomēr vējiņš bija. Pēcpusdienā devāmies paēst pusdienas. Pagaršoju kaut kādu grikēto kazas sieru medū, kas bija garšīgs un dažas olīves, tās gan ir labākas nekā Francijā, nav sāļas un cietas. Un tad uz mājām, šovakar mazos pieskatīju visu vakaru, bet šovakar nesanāca nolikt čučēt abus, bet gan jau iemanīšos, kā abus likt čučēt. Pašā vakarā izdomāju izvēdināt galvu un devos nelielā pasataigā pa ielu, un nonācu uz galvenās gājēju ielas, kur visi veikali un kafejnīcas. Visi skatlogi skaisti izgaismoti, tik nesparatu, kāds ir darba laiks veikaliem. Pat vēlā vakara stundā tiku pie jogurta biskvīta saldējuma ar zemenēm, un tas tik vien izmaksāja 3.40 euro 😀 , bet tas bija ļoti, ļoti garšīgs. Nācu mājās un labi, kad vēl neapmaldījos, jo tā bija pirmā reize, kad izgāju uz ielas viena un bez kartes. Bet sanāca viena ķibelīte, kad slēdzu durvis vaļā, tās neatvērās un tad bija jāveic zvans Lindai, labi, kad viņa vēl negulēja. Bet tiku iekšā.

Tikko pamanīju, kad visu salīdzinu ar Franciju nevis ar Latviju – Francijā gan tā nav vai ir 😀 Aij tik tālu jau esmu aizdzīvojusies svešzemē…

Baudam bildes no Sunio:

This slideshow requires JavaScript.

Advertisements