Nedēļa

Atgriezāmies no Sunio, šodien, nevis kā plānots bija – svētdien. Vakardien dienas vidū devāmies uz Sunio, pa ceļam devmies gardās pusdienās  uz zivju restorāniņu jūras krastā. Pirmoreiz mūžā nogaršoju lielo atsoņkāji, kas bija gards un arī pagaršoju jūras ezi – tam garša bija līdzīga, kā austerei, bet stipri labāka, to lielākoties ēd ar grauzdētu maizīti, yummy. Pēc pusdienām devāmies uz vasaras māju, kur mēs ar Filipu aizgājām uz bērnu laukumiņu un jūriņu. Vakarā mazos pieskatīju un liku čučēt, kamēr abi vecāki bija izgājuši.

Šodien no rīta, pamodos, padzēru kafiju, apēdu gardās, saldās siermaizītes un visi devāmies uz bērnu izklaides vietu – lauku sētu, kur varēja apskatīt, kā agrākajos laikos izskatījās mazi lauku ciematiņi. Bērni lasīja vīnogas un izmēģināja bradāt pa vīnogām un iegūt to sulu ar kājiņām, cept rozīņmaizītea, izbraukt ar zirdziņiem un vilcieniņu. Priekš bērniem, ļoti labi izdomāta šāda tipa izklaide, visiem ļoti patika un pieaugušajiem arī interesanti, bija. Tur auga ļoti daudz pistāciju koki, nemaz nezināju, kad pistācijas aug kokos, tā nu es saēdos pistācijas, tikko no koka norautas, garša bija pavisam citāda, bet vienalga bija garšīgas. Pirms devāmies uz mājām, braucām paēst pusdienas, un atkal pagaršoju, grilētu kazas sieru, man  laikam kaut kāda atkarība no sieriem, visur man tie garšo, un visu laiku man tos gribās ēst. Kad nokļuvām mājās ar Lindu un cubucīšiem devāmies uz jūru. Tiesa atkal bija vējains, tas laikam tādēļ, kad rudens strauji tuvojas, bet laiks ir tāpat fantastiski silts. Palsasījām akmentiņus, un papeldējāmies arī, tad jau pienāca laiks doties atpakaļ uz Atēnām. Šis vakars man ir brīvs un to veltīju, lai parunātos ar vecākiem, bija jauki dzirdēt viņu balsis, jo nedēļu nebijām runājušies.

Jā, starrpcitu esmu jau nedaudz vairāk, kā nedēļu Atēnās 🙂

Advertisements