Svētdienas, tās jaukākās dienas

Mans darba grafiks ir pavisam citāds, nekā bija, kad strādāju Francijā, toreiz man bija brīvas divas dienas, kā jau visiem ofisa sēdētājiem. Bet tagad man nedēļā ir viena brīva diena un pat tā īsti neiekrīt nedēļas nogalē, bet es nebēdaju daudz par to, jo vismaz ir vairāk ko darīt un kustēties. Nosākuma bija grūti aprast ar jauuno vidi, bet tagad viss šķiet ļoti labi un viss apmierina. Arī ir liels prieks, kad arā ir silts un saulains, un varu doties pastaigās gan viena, gan ar mazo 🙂

Šodien, no rīta pamodos, sataisījos un paspēju vēl ar mazajaiem parotaļāties, un tad jau bija peinācis laiks doties ārā. Devāmies uz grāmatu tirdziņu, kas notika Nacionālajā parkā. Grāmatu stendi bija diezgan daudz, pat vienā stendā atradu grāmatiņas angļu un franču valodā, pašķirstīju grāmatiņu franču valodā un atskārtu, kad es tik daudz ko varu izlasīt šajā brīnumjaukajā valodā, liels prieks man. Filips tika pie jaunām bērnu grāmatiņām. Pēc pasatiagas pa grāmatu tirdziņu devāmies pusdienās, turpat parkā, pēc pusdienām kafija ar gardu šokolādes kūku bija ideāla. Uz pēcpusdienu es pieskatīju mazo Katrīnīti, abas devāmies pastaigā un uz parku, bet mazā jau paspēja aizmigt un viņai izpalika rotaļas, tiesa gan parkā neviena cilvēka nebija, palasīju savu jauno lasāmvielu par Grieķijas valsti un devāmies mājās. Vakaru kā parasti pavadījām, spēlējoties, ēdot un vēl mēs nedaudz pavingrojām uz bumbas un pusbumbas 🙂

Vakarā parunājos ar savu mazo, mīļo Bulciņvaidziņ – māsu un tad jau ķēros klāt pie algebras, kaut ko sapratu, bet tajā pašā laikā neko nespratu 😀

Advertisements