I found the sun

Atvēru atčteles no rīta un ko ieraudzīju – saulīti, he he, bet vienalga ir pavēss laiks, bet neskatoties uz to, kad Latvijā jau pirmais sniedziņš uzsnidzis (cik nopratu no draugiem.lv galeriju attēliem) 😀  te ir vēl vēsa vasara. Pēcpusdienā ar Katrīnīti devāmies pakaļ Filipam uz treniņu un pēc tam devāmies uz rotaļu laukumu, parasti vakaros tur ir pilns ar bērniem un viņu vecākiem, tā mēs tur pavadījām stundiņu, jo palika jau tumšs un vēss, pa ceļam iegriezāmies bulciņ veikalā un nopirkām gardo spinātu un siera maizi un protams, bez grieķu saldumiem neztikt, to mēs arī apēdām vakariņās, gardum gardi. Kad beidzu mazos pieskatīt devos uz vienu no galveno stadionu Atēnās, devos turp ar tramvaju un ceļš bija garāks nekā biju iedomājusies, tramvajs tik lēni brauc, činčina tik uz priekšu, bet sagaidīju savu gala pieturu un devos iesākumā satikties ar draugu, lai tiktu stadionā. Biju domājusi, kad mums būs sēdvietas, kur visi normālie fani dodas skatīties basketbolu, bet nē, gajām iekšā caur darbinieku pusi un sēdēju tieši iepretī lietuviešu komandai. Jā, savā starpā cīnijās grieķu komanda ”Olympiacos”, pret lietuviešu komandu ”Zalgiris kaunas”. Kuru komandu es atbalstīju, protams, kad Grieķu komadu, jo esmu grieķijā un nekāda sakara ar lietuviešiem man nav, pat neskatoties, kad esam kaimiņvalsts, izlēmu par labu grieķiem. Spēles pārtraukumā devāmies uz tā devēto reportieru vietiņu, kur mēs saēdāmies picas. Spēles beigās uzvarēja lietuvieši ar 61-79, bet neko lielākā daļa grieķu jau bija aizgājuši, kamēr ritēja pēdējās minūtes. Vakaru noslēdzām ar bāra apmeklējumu, kur beidzot es dzēru zemeņu, ananāsu “Daiquiri hydros”, kura nosaukums ir celies no vienas salas, kas atrodas netālu no Atēnām.  Diena bija jauka un jauks vakara noslēgums, jo nekad nēesmu bijusi uz tāda tipa spēli, kurai biju ļoti tuvu klāt, neēsmu jau liela basketbola fane, bet man tiešām patika skatīties spēli 😀

This slideshow requires JavaScript.

Advertisements