Kalni, kalni

Saulainajā piektdienas rītā, devāmies nelielā weekenda izbraucienā ar visu manu host ģimeni uz Grieķijas kalniem. Devāmies uz Korinthos apvidu.  Braucām aptuveni 2 stundas, lai tur nokļūtu. Kad tuvojāmies galamērķim, braucām, tik uz augšu, ausis krita ciet un gaidīju, kur tad tas sniegs ir paslēpies, bet tā arī nesagaidīju, vispakārt tik drēgns un vējains rudens. Apmetāmies klanu namiņos, netālu no pilsētiņas Trikala (izrādās, ir tādas divas pilsētiņas Grieķijā ar vienu un to pašu nosaukumu). Izkarvājām ceļa somas, nedaudz atvilkām elpu no brauciena. Man patika šie jaukie, mazie kalnu namiņi – ar visu virtuvīti, un pats jaukākais bija džakuzī vanna. Pēc tam devāmies uz vietējo Tavernu pusdienot. Pēc pusdienām nolēmām doties iedzert kafiju, uz kādu sniegotāku vietu. Uzbraucām augtsāk kalnā, un re jau bija ziema klāt. Neticami, kad 1.5 stundas braucienā, tur lejā, ir +20C grādi, bet tur augšā tik nieka -0.5C grādi. Pabildējām bišķin sniegu un devāmies uz mašīnu, jo kafeijnīca jau bija slēgta. Vakaru pavadīju ar mazajiem kopā, spēlējoties un dzerot tēju pie iekurta kamīna, un vērojot jauko kalnaino skatu.

Nākamās dienas rītā devāmies aplūkot dzīvnieciņus, kas tur dzīvoja. Ko tad mēs labu tur ieraudzījām ? Vistiņas un meža cūku, bērniem jau patika, tikai žēl kad neredzējām vēl bruņurupučus, jo tie gulēja ziemas miegu. Un jau atkal devāmies pusdienās, uz vietējo tavernu, bet šoreiz jau uz citu. Atgriežoties mājās, tikām pie jaunām puzlēm, tur pat recepcijā, pavadījām visai mierīgu vakaru ar mazajiem, liekot puzles.

Svētdienas diena, arī paskrēja nemanot, tāda slinkum diena, bet jauka. Arā īpaši daudz negribējās pavadīt, jo rudenīgais laiks ar vēju, nekšķita īpaši jauks, kaut gan vajadzēja saņemties un doties kaut nelielā pastaigā. Dienu pavadīju ar mazajiem un ik pa laikam pavēroju TV Patras karnevālu, cik sapratu, tas bija noslēdzošais karnevāls, izskatījas , kad tiem tur gāja visai jautri, mani draugi arī uz to devās.  Svētdienas vakaru pavadīju viena pie kamīna liesmām, dzerot kumelīšu tēju un skatoties filmu ”Anna Kareņina”, kuru tā arī nesnoskatījos līdz galam, jo nogurums darīja savu !

Pirmdiena, proti, vakardiena, Grieķijā bija visai svarīga diena – Tīrā pirmdiena, kurā vairs neēd gaļu un dzīvnieku produktus. Arī visi dodas laukā piknikot un laist vējā pūķus. Bet diena bija mākoņaina, vēsa un bez vēja, tādēļ  mēs devāmies ēst uz restorāniņu, turpat netālu, no vietas, kur bijām apmetušies – visādus bezasiņu jūras mošķus ēdām – mīdijas, kalmārus, garnelītes un astoņkājus, gardi, gardi … Pēc pusdienām lēnu garu devāmies uz Atēnām…. Es jau paguvu noilgoties pēc Atēnām, šo dažu dienu laikā, un ne tikai pēc Atēnām …

This slideshow requires JavaScript.

Advertisements