Viena diena

Izrāpjos no siltās gultiņas, brr auksts, neviens nav ieslēdzis no rīta apkuri, skrienu mazgāt seju siltā ūdentiņā, atgriežu krānu vaļā un jūtu ledusaukstu ūdeni… Protams, atgriezu ne to krānu vaļā, laikam, vēl ilgi nevarēšu pierast pie Angļu diviem krāniem izlietnēs. Kamēr pagatavoju savu Nescafe, citas kafijas šajā mājā neatrast, vēroju kā Ashie gatavo savu amerikāņu tipa sendviču uz skolu. Pēc mana jautājuma : “Vai tu ar to maizīti labi paēd skolā ?”, viņa man pārliecinoši atbild “Iztikt varot”. Nobrīnos un palīdzu bērneļiem apģērbties. Kamēr neviena nav mājās, cenšos saprast to TV pulti, līdz kamēr atrodu kādu mūzikas kanālu, un tad ir laiks taisīties un doties nelielā pastaigā ar jauniegūto paziņu – Leticiu no Spānijas, arī te viņa dzīvo pie jaukas ģimenes un dara tieši to pašu ko es. Pēc viņas sarunas, te dzīvojot ir traki, ja nav brīva nedēļas nogale un protams man, ir brīva svētdiena un viena cita darba diena. Te nav ko darīt, pat īsti nav kur aiziet kafiju padzert, un tieši tāpēc viņa visas savas nedēļas nogales pavada Londonā vai apceļojot citas pilsētas. Pēcpusdiena, skrienu pakaļ mazajai uz dārziņu, gribu iet pāri ielai, un atlecu no ceļa un saprotu, kad mašīnas brauc taču otrādi, nekā pierasts. Tālāk dodos, visādi svešinieki, varbūt kaimiņi, smaida pretī. Paliekot neziņā, atsmaidu pretī. Kad nokļūstu pie dārziņa redzu – vecāki stāv rindā pēc saviem bērneļiem, vēl šur tur skraida, bērni uniformās, kas tikko beiguši savas stundas. Ak tu laime, beidzot ieraugu savējo, kamēr apģērbu, audzinātāja pārjautā trīs reizes vai es labi saprotu angļu valodu. Pēc maniem trīs ” ‘yes, yes, yes”, beidzot viņa pastāsta, kā mazajai pa skoliņu gāja. Mierīgi nokļuvām mājās. Vēlreiz Ashie pārjautāju, vai tiešām skola neuzdod mājas darbus, un pēc apliecinošas atbildes, sākām lasīt grāmatu, kuru atradām grāmatplauktā, kas novietots zem akvārija. Mūsu diena beigusies, un tagad var atpūsties, lai rītdienu var sākt ar jaunu sparu, kura man ir brīvdiena !

 

Advertisements