Rudens sajūta, kaut gan ir ziema

Oij, kā mums šodien Atēnās lietus lija, no rīta pamodos, nesapratu no sākuma, kas notiek 😀 Izrādās ārā ir pērkona, zibens un lietus negaiss, Atēnas visas, pelēkas, pelēkas, brrr.. likos atpakaļ gulēt, jo vēl bija laiciņš, lai nedaudz pagulētu… Bet ielas pludoja, metro pilns ar cilvēkiem, jo sevišķi ar pensionāriem, pat daži luksafori nedarbojās – katastrofa 😀 Un uz mūsu ielas šodien tirgus diena, noteikti nevedās tiem ar pārdošanu rīta pusē.

Pirmdien man bija brīvdiena, kas bija jauki, diena bija pa pusei saulaina, rīta pusē devos uz savu jauno prakses vietu, lai satiktos ar Latviešu meiteni, kura brīvprātīgi jau nodarbojās 5 mēnešus. Satikāmies, pēc tam devāmies nelielā pastaigā uz centru. Izrunājāmies, gan par prakses vietu un citām tēmām, tiesa, man bija visai dīvaini, ārpus mājām, runāt ar kādu latviski, likās, kad vārdi jūk un grūti bija izteikt to ko gribās pateikt, putra galvā. Visai dīvaini, kaut gan ikdienā runāju latviski, aij, aij ! Bet jauki bija viņu satikt, izrādās arī viņa piedalījās Eiropas Brīvprātīgajā darbā, tā pat kā es, tikai Turcijā !  Tās pašas pirmdienas vakarpusē devos uz Couchsurfinga meetingu saistībā par krievu valodu. Tā notiek katru pirmdienu un izpaužās , kā tējas dzeršana ar draugiem, kuri savā starpā sarunājās tikai vienā valodā un ar diviem mērķiem, lai to nostiprinātu vai neaizmirstu. Bija jaunieši no Krievijas, Ukrainas un Grieķijas. Man par brīnumu bija ieradusies lēdija gados, kura vairākus gadus atpakaļ dzīvoja Latvijā, tātad Latvijas pilsone, bet diemžēl, latviksi viņa varēja pateikt tik vien kā dažus vārdus. Par savām krievu valodas zināšanām es sapratu to, kad es visu ļoti labi saprotu, bet līdz ko man ir jārunā, tā spraucās vārdi iekšā no angļu valodas un franču valodas, un beigu beigās es sapratu, kad es nemāku runāt krieviski, proti, veidot teikumus. Nācās no šīs jaukās pasēdēšanas aiziet nedaudz ātrāk, jo braucu pie Dorjana vakariņās, viņa brālis mums gatavoja vakariņas Albāniešu gaumē. Gardajās vakariņās mēs ēdām svaigos salātus ar fetas sieru, ceptus baklažānus ar gardu gaļas mērci un spinātus, un tam visam klāt piedzērām baltvīnu. Devos ar pēdējo metro uz mājām, jo man vajadzēja agri celties otrdienas rītā…

Man bija radusies vajadzība apmeklēt ārstu, tādu parasto, kā Latvijā – ģimenes ārstu. Šeit, Grieķijā, ar to ir ļoti lielas grūtības, jo sevišķi ja nav veselības apdrošināšanas. Ir jāzvana uz speciālu numuru, kurš savieno vai pieraksta pie ārsta, bet zvanot pa šo numuru neviens nerunā angliski. Ārzemniekiem, kuri nesaprot grieķu valodu, noteikti ir ar šo lietu problēmas. Bet viens, mans paziņa sarunāja ārstu. Mēs otrdienas rītā, ļoti, ļoti agri, tikāmies un devāmies pie tā ārsta. Kā izrādījās, šim ārstam bija nakts maiņa, un viņš bija jau aizgājis prom, kaut gan mēs nokavējām 10 minūtes, tā nu es paliku bez ārsta vizītes, nav jauki. Kā arī otrdienas rītā, es atskārtu, kad arī esmu noķērusi, to briesmīgo vīrusu, ar kuru visi pilsētnieki slimo – klepus, kakla sāpes, iesnas & co. Tā es divas pilnas dienas pavadīju mājās, dzerot visādus vitamīnus un zāles. Protams pieskatot mazos. Mazā Katrīnīte arī aplsima, un tā mēs kopā te visi slimojam, bet tagad jau visiem, viss ir labi !

Trešdien – Atēnas streikoja un taisīja demonstrācijas. Viss, lielākoties bija slēgts, ne metro, ne autobusi 24 stundas nedarbojas. Visu dienu 24 stundu streiks, bet es laimīga sēdēju mājās !

Vakardienas vakarā, es devos pie Dorjana uz restorānu. Pasēdējām, padzērām vīnu un ēdām saldumus. Bildē zemāk ir redzams nacionālais grieķu deserts “Semolina Halva”, tātad tā ir veidota no manna graudiņiem, riekstiem, kanēļa un citām sastāvdaļām. Garda ! Otra bildīte ir no seniem laikiem, kad ar Joannu devāmies vakariņās 😉

This slideshow requires JavaScript.

Advertisements